Ja mati pēkšņi sāk birt visā galvā, bieži vainojama telogēna efluvija. Skaidrojam, kas šo stāvokli izraisa, cik ilgi tas turpinās un kā to ārstē trihologs.
Viena no biežākajām sūdzībām triholoģa kabinetā skan apmēram tā: vēl pirms pāris mēnešiem viss bija kārtībā, bet tagad mati birst saujām — dušā, uz ķemmes, uz spilvena. Ja izkrišana ir pēkšņa un vienmērīga pa visu galvu, nevis koncentrēta vienā zonā, bieži vien tās pamatā ir stāvoklis, ko sauc par telogēna efluviju.
Šajā rakstā skaidrojam, kas tas ir, kādi notikumi to visbiežāk iedarbina, kāpēc izkrišana sākas ar aizkavēšanos un kāda ir laba ziņa — kāpēc vairumā gadījumu mati atgūstas.
Kas ir telogēna efluvija
Katrs mats iziet ciklu: aktīvo augšanas fāzi (anagēnu), īsu pārejas posmu un miera fāzi (telogēnu), kuras beigās mats izkrīt un tā vietā sāk augt jauns. Normālos apstākļos fāzes ir sabalansētas, tāpēc ikdienas izkrišana paliek nepamanāma.
Telogēna efluvija ir šī līdzsvara izjaukšana: kāds spēcīgs stress organismam liek neparasti lielam folikulu skaitam gandrīz vienlaikus pāriet miera fāzē. Pēc dažiem mēnešiem visi šie mati izkrīt īsā laika posmā — un tieši tad cilvēks pamana dramatisko birumu. Svarīgi: folikuli neiet bojā, tie tikai priekšlaicīgi aizgājuši atpūtā un spēj atsākt augšanu.
Biežākie izraisītāji
Telogēna efluviju var iedarbināt dažādi notikumi, kas organismam ir slodze. Biežākie no tiem:
- pārciesta akūta slimība ar augstu temperatūru vai infekcija;
- operācijas un traumas;
- spēcīgs vai ilgstošs psihoemocionāls stress;
- strauja svara zaudēšana un stingras diētas ar uzturvielu deficītu;
- dzemdības un hormonālas pārmaiņas;
- dzelzs deficīts, vairogdziedzera darbības traucējumi;
- dažu medikamentu lietošanas sākšana vai pārtraukšana.
Raksturīga iezīme ir laika nobīde: izkrišana parasti sākas divus līdz trīs mēnešus pēc izraisošā notikuma. Tāpēc konsultācijā trihologs vienmēr jautā nevis tikai par pēdējām nedēļām, bet par notikumiem pirms vairākiem mēnešiem — saikne bieži atrodas tieši tur.
Kā stāvokli diagnosticē un ārstē
Diagnozes pamatā ir rūpīga saruna, galvas ādas un matu apskate ar trihoskopu un nepieciešamības gadījumā asins analīzes, lai atrastu vai izslēgtu iekšējos cēloņus — dzelzs deficītu, vairogdziedzera novirzes un citus faktorus. Svarīgi arī atšķirt telogēna efluviju no citiem izkrišanas veidiem, kuriem nepieciešama cita pieeja — pārskatu par tiem sniedzam rakstā matu izkrišana: cēloņi, veidi un ārstēšana.
Ārstēšanas stūrakmens ir cēloņa novēršana: kamēr turpinās izraisošais faktors — piemēram, neārstēts dzelzs deficīts vai hronisks stress —, izkrišana var ieilgt. Papildus ārsts var ieteikt atbalstošu terapiju folikulu aktivizēšanai un matu atjaunošanās paātrināšanai; pieejamās iespējas apkopotas mūsu lapā matu izkrišanas ārstēšana.
Cik ilgi tas turpinās un kad gaidīt uzlabošanos
Akūta telogēna efluvija pēc cēloņa novēršanas parasti norimst dažu mēnešu laikā, un pēc tam mati pakāpeniski atgūst blīvumu — pilnīga atjaunošanās var prasīt līdz gadam, jo matiem vienkārši jāizaug no jauna. Jaunie, īsie matiņi pie matu līnijas ir labs atjaunošanās signāls.
Pastāv arī hroniska forma, kad pastiprināta izkrišana ar viļņiem turpinās ilgāk par pusgadu. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir neatstāt procesu pašplūsmā, bet meklēt un ārstēt uzturošos cēloņus kopā ar speciālistu — hroniskajai formai gandrīz vienmēr ir atrodams pamats, ar kuru var strādāt.
Ko darīt, kamēr mati atjaunojas
Kamēr organisms atgriežas līdzsvarā, matiem var palīdzēt ar vienkāršiem, bet konsekventiem soļiem:
- nodrošiniet pilnvērtīgu uzturu ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu — mati ir vieni no pēdējiem, kas saņem resursus, tāpēc deficīta apstākļos tie cieš pirmie;
- izvairieties no stingrām diētām un strauja svara zaudēšanas atjaunošanās periodā;
- kopiet matus saudzīgi: remdens ūdens, maigs šampūns, minimāla karstuma ieroču lietošana;
- nevalkājiet cieši savilktas frizūras, kas rada papildu slodzi folikuliem;
- rūpējieties par miegu un stresa mazināšanu — tieši hronisks stress ir biežākais procesa uzturētājs.
Un vēl viens svarīgs padoms: nemēģiniet vienlaikus lietot daudzus līdzekļus un uztura bagātinātājus pēc interneta ieteikumiem. Tas ne tikai reti palīdz, bet arī apgrūtina ārsta darbu, kad jānoskaidro, kas patiesībā notiek. Mērķtiecīga rīcība pēc izmeklēšanas vienmēr ir efektīvāka par haotisku eksperimentēšanu, un daudzos gadījumos labākā recepte izrādās pavisam vienkārša — novērst cēloni un ļaut matiem mierīgi ataugt.
Bieži tiek jautāts arī, kā telogēna efluviju atšķirt no iedzimtās, androgēnās matu retināšanās. Galvenās atšķirības ir sadalījums un gaita: telogēna efluvija skar visu galvu vienmērīgi un parasti sākas pēkšņi, savukārt androgēnā retināšanās attīstās pakāpeniski un koncentrējas raksturīgās zonās — vīriešiem pieres un paura daļā, sievietēm gar celiņu. Sarežģītākos gadījumos abi procesi pastāv vienlaikus, un tad izšķirošā ir trihoskopija, kas parāda katras zonas folikulu stāvokli atsevišķi. Precīza atšķiršana nav akadēmisks jautājums: abiem stāvokļiem ir atšķirīga prognoze un atšķirīga ārstēšanas taktika.
Vēl viena bieža neskaidrība attiecas uz matu mazgāšanu: daudzi biruma laikā sāk mazgāt galvu retāk, baidoties, ka mazgāšana izrauj matus. Patiesībā mazgāšana izņem tikai tos matus, kuru cikls jau ir noslēdzies un kuri izkristu tik un tā — retāka mazgāšana birumu nesamazina, tikai liek tam izskatīties dramatiskākam vienā reizē. Normāla higiēna galvas ādai nāk tikai par labu.
Secinājumi
Telogēna efluvija ir viens no biežākajiem un vienlaikus pateicīgākajiem matu izkrišanas veidiem: lai arī birums izskatās biedējoši, folikuli paliek dzīvi, un pēc cēloņa novēršanas mati vairumā gadījumu atjaunojas. Galvenais ir divas lietas — atrast un novērst izraisītāju un dot matiem laiku. Ja izkrišana ieilgst vai atkārtojas, pierakstieties pie triholoģa: savlaicīga diagnostika ļauj rīkoties mērķtiecīgi, nevis izmēģināt visu pēc kārtas.
Saņemiet bezmaksas konsultāciju
Konsultējieties ar mūsu speciālistiem par matu ārstēšanu, PRP terapiju vai matu izkrišanas profilaksi.